• Latviešu
  • Pусский
  • Deutsch

Aurikulāro punktu masāža

Aurikuloterapija ir akupunktūras metode, kura stimulē ārējo ausi ar mērķi diagnosticēt un ārstēt saslimšanas citās ķermeņa daļās. Aurikoterapija iedarbība ir uz auss gliemežnīcas akupunktūras punktiem (AP) ar mērķi regulēt nervu centrus un novērst patoloģiskās izmaiņas organismā.

Aurikulāro punktu stimulāciju pielietoja senās Austrumu zemēs jau 5.gs. p.m.ē. (bambusa adatas). Ir dati, ka Korsikā, Japānā, Portugālē ārsti 17-19. gadsimtā piededzināja auss punktus ar nokaitētu dzelzi išiasa ārstēšanai.

Aurikuloterapijas nesenais uzplaukums saistīts ar 20.gs. 50-tajiem gadiem fraņču ārsta Paul Nogier zinātniskajiem atklājumiem. P.Nogier izvirzija hipotēzi par auss gliemežnīcas atbilstību embrijam („apgrieztais embrijs”). P.Nogier pirmais izstrādāja dažādiem orgāniem, ķermeņa daļām atbilstošo aurikulāro AP un zonu topogrāfisko karti, ko Francijā publicēja 1956. gadā.

Ķermeņa  audi un orgāni sistemātiski atspoguļojas galvas smadzeņu neironu darbības modeļos. Auss stimulācija iedarbojas uz šiem neironu modeļiem smadzenēs.

Kad būtu jālieto aurkulāro metodi:

  • sāpju sindromi, neatkarīgi no sāpju izcelsmes: traumatiskas, postoperatīvas, iekaisuma izcelsmes utt.;
  • iekaisīgi procesi (gastrīts, holicistīts);
  • funkcionāli traucējumi (kuņģa-zarnu trakta diskinēzijas, aritmijas, somatoformās veģetatīvās distonijas, enurēze);
  • hroniskas un deģenarīvas saslimšanas;
    atkarības.

Kad nedrīkst lietot aurikoterapiju:

  • labdabīgi un ļaundabīgi audzēji;
  • sirds-asinsvadu slimības dekompensācijas stadijā;
  • akūtas infekcijas slimības un neskaidras izcelsmes drudzis;
  • auss gliemežnīcas iekaisums ar ādas bojājumu (ekzēma, izčūlojumi), apsaldējumi;
  • grūtniecība;
  • stipra fiziska pārpūle, badošanās, ļoti novājināts organisms;
  • izteikta anēmija;
  • spēcīgs psihisks uzbudinājums un alkohola reibums;
  • narkomānija;
  • zīdaiņa vecums;
  • cilvēkiem vecākiem par 75 gadiem.

Iespējamās reakcijas aurikulārās masāžās laikā:

  • lokālas reakcijas (piesarkums, pietūkums, sāpes, karstuma sajūta, jušanas traucējumi);
  • reakcijas slimajā ķermeņa daļā (patīkama karstuma sajūta, neapzināta muskuļu raustīšanās, pulsācijas sajūta);
  • reakcijas pa meridiāna gaitu (jušanas traucējumi, tirpšana, elektriskās strāvas sajūta);
  • vispārēja reakcija (izsalkums, aukstuma vai karstuma sajūta);
  • atvieglojuma sajūta sāpju gadījumā;
  • ķēdes reakcija (piem. ārstējot neirozi izzūd aritmija);
  • neizteikta vai novēlota reakcija (1/5 pacientu nav uzlabošanās pat pēc vairākiem seansiem);
  • Pieraduma veidošanās un tālākas terapijas neefektāte;
  • simptomu saasināšānās.

Masāžas biežums:

  • ar akūtu saslimšanu var masēt 1-2 reizes dienā;
  • ar hroniskām slimībām masē katru dienu vai pārdienās;
  • ārstēšanās kurss 10 procedūras;
  • pēc kursa 5-7 dienu ilgs pārtraukums, pēc kura uzsāk nākamo kursu.